Kāpšanas prasmes un Skola 2030

Kāpšana ir iekļauta skolu mācību programmās Francijā, Lielbritānijā un tagad arī Latvijā, varbūt nedaudz savādākā veidā..

Latvijā kāpšana vienmēr ir bijusi interešu izglītības sastāvdaļa. Pulciņi Rīgas skolēnu pilī, BJC Daugmale un MJC Praktiskās estētikas skola pastāv jau pavisam noteikti vairāk par 30 gadiem no pagājušā gadsimta 80-tajiem. Mainījušies nosaukumi un pedagogi, bet nemainīga ir palikusi kāpšanas sastāvdaļa.

No 2019.gada Latvijas izglītības sistēmā pakāpeniski ievieš  vispārējās izglītības saturu un pieeju mācībām, kas skolēnos attīstītu dzīvei 21.gadsimtā svarīgas zināšanas, prasmes un ieradumus, kas balstīti vērtībās, citiem vārdiem, lietpratību ^[1]. Plašāk šīs pārmaiņas pazīstamas kā projekts Skola 2030.

Šā projekta ietvaros priekšmetā “Sports un veselība” kāpšana kā prasme caurvij mācību programmu no pirmskolas vismaz līdz 9 klasei. Programmu saturs ir maināms un atkarīgs no katra konkrētā skolotāja un pieejamās infrastruktūras. Tomēr mums nozīmīgs ir fakts, ka kāpšana ir kā iespēja līdzās lēkšanas, līšanas, rāpšanās un velšanās pasmēm.

Tā pirmskolas mācību programmā sasniedzamais rezultāts pie fiziskām aktivitātēm ir: “ Pārvar šķēršļus sev pieņemamā veidā: kāpj, rāpjas, izlien, karājas rokās”[2] Te kāpšanas prasmju apguvei izmanto sfērisko formu komplektu kāpelēšanai.

No 1.- 9. Klases mācību programmas paraugā kāpšanas prasme ir iekļauta sadaļā pie šķēršļu pārvarēšanas un viens no uzdevumiem jau ir pavisam konkrēts: “Ar skolotāja atbalstu pārvietojas pa horizontālo kāpšanas sienu”[3] un kā mācību līdzeklis minēta horizontāla kāpšanas siena vai pareizāk droši vien būtu teikt traversa kāpšanas siena, kur kustība notiek nevis uz augšu, bet uz sāniem. Vairāk par traversa sienu priekšrocībām var lasīt šeit - traversa kāpšanas sienas

Tālāk jau pa klašu grupām uzdevumi nedaudz atšķiras.

1.-3.klasei uzdevums ir apgūt šķēršļu pārvarēšanas prasmes – lēkšanu, līšanu, velšanos, rāpšanos[4] – izmantot dažādās vidēs rotaļās, spēlēs un ikdienas dzīves situācijās. Ieteicamais izpildes laiks ir visa mācību gada laikā integrēti rotaļās un spēlēs. Šeit tekstā gan kāpšana ir apzināti vai neapzināti pazudusi. Kāpšanas prasmes, protams, var apgūt ar spēļu palīdzību. Daži piemēri šeit - kāpšanas rotaļas

4.-6.klasei sķēršļu pārvarēšana iekļauj  lēkšanu, līšanu, kāpšanu, rāpšanos, velšanos. Moduļa apguve dod iespēju pilnveidot šķēršļu pārvarēšanas prasmes, savienojot un kombinējot tās ar citām pamatkustībām, un izmantot šīs prasmes daudzveidīgās fiziskajās aktivitātēs. Moduli ir jāapgūst, lai zināšanas un prasmes par daudzveidīgiem šķēršļu pārvarēšanas veidiem varētu pielietot gan ikdienas dzīvē, gan dzīvībai un veselībai bīstamās situācijās.[5] Kā uzdevumi minēti rāpšanās un kāpšana pa vingrošanas/kāpšanas sienu ar dažādiem paņēmieniem, piemēram,

·        Ar viennosaukuma, pretnosaukuma paņēmieniem;

·        ar seju, ar muguru, ar labo/kreiso sānu pret sienu;[6]

7. -9. Klašu programmā minēts, ka Kāpšanas vingrinājumi veicina simetrisku ķermeņa muskulatūras attīstību, kā arī rada nepieciešamību salāgot kustības ar prāta darbību. [7]

Turklāt šajā klašu grupā kāpšana iekļauta arī piedzīvojumu aktivitātēs tūrisma trasēs vai, citādi sakot, sporta tūrismā. Tajā bez kāpšanas pieminēta rāpšanās pa slīpi un vertikāli nostiprinātām virvēm, kārtīm, līšanu un izlīšanu zem dabiskiem un konstruētiem šķēršļiem.

Vidusskolā atsauces uz kāpšanu vairs neatradām, kaut arī šeit prasmju pilnveidošana varētu turpināties, izmantojot jau uz augstās kāpšanas sienas, drošināšanu un laišanos lejā pa virvēm. Iegūtās prasmes būtu uzticēšanās, mērķtiecība, apzinīgums, apzinātas rūpes par otra dzīvību.

Kopumā esam gandarīti par kāpšanas prasmju iekļaušanu skolu mācību programmās. Izglītības sistēmas mērķis ir uz veselību orientēta fiziskā aktivitāte, ne augstu sasniegumu sports.  Lai arī kāpšanas prasmes nav gluži tas pats kas kāpšanas sports (tagad Olimpiskais sporta veids), tas noteikti veicinās jaunu kāpšanas sienu uzstādīšanu skolās un motivēs pedagogus izmantot jau esošās kāpšanas sienas. Ar laiku noteikti radīsies labas prakses piemēri un metodiskie materiāli kā to darīt labāk, veiksmīgāk, kas strādā un kas ne. Kopumā daudz vairāk bērnu kā līdz šim iepazīs kāpšanas sienas, aizķeres, dažādas kustības un tie, kam tas iepatiksies, meklēs savu ceļu uz interešu izglītības pulciņiem un perspektīvā uz kalniem.

Atruna . Nepretendējam uz 100% precizitāti, jo mācību programma ir ievērojams materiālu apjoms, kuru nevaram pat pilnībā aptvert. Vēlējāmies iezīmēt kopējo tendenci. Ja jums ir papildinājumi vai labas prakses piemēri esam gatavi ar to dalīties, kā arī labot aprakstā pieļautās kļūdas.

#kāpšanaskolā2030

Nav komentāru

Komentēt